Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
negantnieks
negantnieks -a, v.
negantniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Negants cilvēks.
PiemēriAr šoferi Kātiņu arī netiekot nekādā galā. Negantnieks atkal dzērumā sievu un bērnu izmetis no istabas.
1.1.Negants dzīvnieks.
Piemēri..kad viņam metās krūtīs muļķa tītars, atsteidzās māte un negantnieku aizdzina.
Avoti: 5. sējums