negants
negants -ais; s. -a, -ā
neganti apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna.
PiemēriMeitu izģērbuši,.. un, tā kā piedevām muižā vēl bijis negants stārasts, kas joka neprātis, nokapājuši šai miesu tikpat kā līdz kaulam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bardzība, naidīgums, arī ļaunums.
PiemēriNegants raksturs.
1.2.Tāds, ko izraisa bardzība, naidīgums, arī ļaunums.
PiemēriTas nāca tik negaidīti un ļauni, ka Valdis apstulba. Viss, ko Bauze nupat teica, bija patiesība, bet kādēļ stūrmaņa acīs gailēja tik negants prieks?
1.3.Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriNegants vērsis.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..Lācis [suns] ārā piepeši sāka neganti riet..
2.Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNegantas dusmas.
2.1.Ļoti intensīvs, grūti paciešams (par fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNegants klepus.
2.2.Ļoti intensīvs (par norisi, darbību).
Piemēri..klusumu pārtrauca neganta ložmetēju un automātu uguns.
2.3.Ļoti skaļš (par skaņu).
PiemēriNegants troksnis.
2.4.Ļoti stiprs, postošs (par parādībām dabā).
PiemēriNeganta vētra.
3.Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
PiemēriNē, lai nu kā esmu lamājies, bet šo neganto vārdu nekad neesmu pār lūpām laidis.
4.apst.; sar. Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
PiemēriNeganti gribas ēst.
Avoti: 5. sējums