kumpa
kumpa -as, s.
1.Kūkums (mugurā). Izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
PiemēriPa ielu nāca kāds vīrs. Viņš bija jau krietni gados ar samanāmu kumpu mugurā.
1.1.Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
Piemēri..mašīna sitas stāvus gaisā [kalnu ceļā],.. te tūlīt atkal lejā bezdibenī lēkādama, šļūkdama, grabēdama pa akmeņiem, sakņu kumpām, sakņu galiem.
Avoti: 4. sējums