kumpa
kumpa -as, s.
1.Kūkums (mugurā). Izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
PiemēriPa ielu nāca kāds vīrs. Viņš bija jau krietni gados ar samanāmu kumpu mugurā.
- Pa ielu nāca kāds vīrs. Viņš bija jau krietni gados ar samanāmu kumpu mugurā.
- ..Citam bija līkas kājas, Citam kumpa mugurā.
1.1.Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
Piemēri..mašīna sitas stāvus gaisā [kalnu ceļā],.. te tūlīt atkal lejā bezdibenī lēkādama, šļūkdama, grabēdama pa akmeņiem, sakņu kumpām, sakņu galiem.
- ..mašīna sitas stāvus gaisā [kalnu ceļā],.. te tūlīt atkal lejā bezdibenī lēkādama, šļūkdama, grabēdama pa akmeņiem, sakņu kumpām, sakņu galiem.
Avoti: 4. sējums