norise
norise -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa. Īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā.
PiemēriĶīmiskās reakcijas norise.
- Ķīmiskās reakcijas norise.
- Psihiska norise.
- Laika ritms raksturo tikai materiālās pasaules parādību norisi..
- ..[19. gadsimtā] ekonomiskās un politiskās attīstības norise izveidoja apstākļus, kuri deva vācu buržuāzijai visas iespējas gāzt pastāvošo varu..
- Jaunrades procesa norises ne ikreiz notveramas un izsveramas analīzes svaros.
2.Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
PiemēriDarba norise.
- Darba norise.
- Sarunas norise.
Avoti: 5. sējums