Paplašinātā meklēšana
Meklējam norise.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (501):
- Piektais gads 1905.-1907. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pirmais gads, arī šīs revolūcijas norises laiks.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
- pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- temps Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
- fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
- Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
- veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
- radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
- ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
- izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
- avots Cēlonis (kādam procesam, norisei).
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- punkts Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
- celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- intriga Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
- kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
- iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
- beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
- Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
- bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- drošība Droša, netraucēta norise.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
- Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
- attīstība Gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam). Risinājums (sižetam).
- centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
- pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
- vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
- vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšties.
- Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
- vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādai norisei).
- lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna (psihiskas norises).
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa. Kādas norises moments.
- paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- Uzņemt laiku Konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- kopnorise Kopēja, vienojoša norise.
- komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
- Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
- ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- attīstība Neatgriezeniska norise (dabā), kurā rodas kvalitatīvas izmaiņas.
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
- pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
- gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai).
- punkts Nobeigums, beigas (piemēram, norisei).
- vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- garantija Nodrošinājums (norisei, stāvoklim).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- uz Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
- uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu.
- zem Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu. Arī no (6).
- pēc Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu. Norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu. Dēļ.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- tā Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu. Arī tamlīdzīgi. Līdzīgi.
- kā Norāda uz darbības veikšanas, procesa norises veida, stāvokļa pazīmes pieļāvumu.
- kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
- šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa izplatības robežu.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
- tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu. Tā [1] (2).
- zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis. Kopš [1].
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
- pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
- tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise) turpinās, tiek turpināta.
- nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
- tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam). Norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
- pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sporta sacensību) norises secībā.
- režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids. Noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
- paīsināt Panākt, ka (darbības, norises, stāvokļa laiks) kļūst īsāks.
- pilnveidot Panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
- atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā). Būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
- iestāties Par stāvokli pēc kādas (parasti spraigas, aktīvas) norises, darbības izbeigšanās.
- tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
- tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- iesākums Pati pirmā (parasti darbības, norises, parādības) izpausme.
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
- pieslieties Pievienoties (kādai norisei, darbībai).
- pieslēgties Pievienoties (piemēram, kopējai darbībai, norisei).
- ģenerālmēģinājums Pilnīgas (izrādes, koncerta u. tml.) norises mēģinājums.
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms.
- Sākuma posms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms. Pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms. Sākumposms.
- scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
- pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- sasniegums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības, arī norises) rezultāts.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
- starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- Emocionāls stāvoklis Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- Dot iemeslu Radīt pamatojumu. Būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
- starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- pašregulācija Regulācija, ko kādā sistēmā iztaisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašregulēšana Regulēšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējās iedarbības).
- pašregulēšanās Regulēšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- raksts Ritms (darbībai, norisei u. tml.).
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- Horeogrāfiskā rotaļa Sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšķīties.
- savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšties.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- Dienu (arī stundu, minūšu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
- Minūšu (arī stundu, dienu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
- Stundu (arī minūšu, dienu) jautājums Saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
- (Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
- Loks noslēdzas Saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats. Arī pamatfaktors.
- tapt Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- priekšspēle Sākums (kādai darbībai, norisei).
- starts Sākums (parasti darbībai, norisei).
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
- laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- posms Samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai»: norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā).
- gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem). Secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā). Gājiens (7).
- straume Secīga, parasti ilgstoša (darbības, procesa) norise.
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
- mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.
- grafiks Sīks (kādas norises) iedalījums. Attiecīgais dokuments, saraksts.
- pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml. Situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi. Marginālā situācija.
- izrāde Situācija, norise.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- vilnis Spēcīga izpausme, arī kāpinājums, pastiprinājums (darbībai, norisei).
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums. Spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei). Augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām.
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem).
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- reibums Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
- pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
- liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
- uguns Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrībā).
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai).
- žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai). Ātrums (2).
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- Par traku Tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
- Visā spēkā Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
- Pašā (arī pilnā) spēkā Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
- Visā spēkā Tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
- sākotnēji Tā, ka ir, pastāv (kādas darbības, norises) sākumā.
- viss Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
- izeja Tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme.
- posmsecīgs Tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru.
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- sekundārs Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
- trešējs Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties trešajā posmā, fāzē u. tml.
- otrējs Tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties.
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ). Tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
- sākotnējs Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
- dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots, ērts (piemēram, darbībai, norisei).
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
- priekšpēdējais Tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- vairākkāršs Tāds, kurā ietvertas vairākas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
- nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
- neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi. Tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- iespējams Tāds, kura pastāvēšana, norise ir varbūtīga, pieļaujama, iedomājama.
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
- pašuzliesmojošs Tāds, kura uzliesmošanu izraisa paša īpašības, norises pašā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- zīme Tas (piemēram, darbība, norise, kustība), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi, kustību.
- signāls Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- svira Tas (piemēram, parādība, norise, apstākļu kopums), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- spēks Tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.). Tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.).
- punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī sekmētāju, ierosinātāju (norisei, darbībai, stāvoklim).
- rezultāts Tas, kas rodas, tiek radīts kā (kādas darbības, norises, apstākļu ietekmes) sekas.
- spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
- paruna Tauta izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
- paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu). Ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- paīsināties Tikt paīsinātam (par darbības, norises, stāvokļa laiku).
- paštīrīšanās Tīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai.
- virziens Veids, uz ko ir vērsta (piemēram, norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
- iesākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
- uzsākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu. Iesākt (1).
- sākt Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
- Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms. Tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, norise, stāvoklis.
- kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- forma Viens no (slimības) norises veidiem.
- Beigu punkts Vieta, arī laika moments, kurā beidzas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākuma punkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai. Vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā Zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Kosmiskā medicīna Zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus kosmiskās telpas apstākļos.
- Kosmiskā medicīna Zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus kosmiskās telpas apstākļos.
norise citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV