temps
temps -a, v.
1.Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
PiemēriIzrādes temps.
- Izrādes temps.
- Kustības temps.
- Skrējiena temps.
- Ātrs temps.
- Straujš temps.
- Lēns temps.
- Mierīgs temps.
- Ražošanas pieauguma tempi.
- ..viņam [māksliniekam] vienmēr trūka laika. Kinostudijā viņš nekad negāja lēniem soļiem, vienmēr rikšiem. Vienmēr domādams. Tāds bija viņa dzīves temps..
- Rūdolfs peldēja, mainīdams stilus un tempu..
- ..latviešu balets tajos gados it kā uzņēma tempu jaunam radoša darba solim..
- «Bet es taču jau runāju ar jums vāciski,» konsuls paskaidroja un drusku samazināja runas tempu.
2.mūz. Skaņdarba atskaņošanas ātrums.
Piemēri..melodiskā rečitatīva temps jāizpilda precīzi, jo to prasa orķestra vai kāda instrumenta pavadījums.
- ..melodiskā rečitatīva temps jāizpilda precīzi, jo to prasa orķestra vai kāda instrumenta pavadījums.
3.lok.: tempā, apst. nozīmē Ļoti lielā ātrumā.
PiemēriStrādāt tempā.
- Strādāt tempā.
- Žubura līdzekļi neļāva ilgi gudrot. Trieciena tempā viņš meklēja darbu..
Avoti: 7-2. sējums