Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
temporitms
-a, v.
Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
PiemēriŽanis Katlaps stāstīja, ka viens no izteiksmes līdzekļiem, kas ievirzījis izrādi pareizā gultnē, bijis temporitms.
Avoti: