Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tencināt
tencināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Pateikties.
PiemēriTencināt par pusdienām.
1.1.trans.
Piemēri..tencinājām šo kopējiem spēkiem sarūpēto mielastu.
2.trans. Pateicoties (par ko), slavēt (kādu, ko).
Piemēri«Vai tad mēs.. neapmeklējam baznīcu, kad gribam dievu tencināt un izlūgties no viņa žēlastību?» Ilze meta brāļu draudzes sludinātājam pretī.
Avoti: 7-2. sējums