tendēt
tendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Tiekties (uz ko), censties (pēc kā). Būt ar tendenci (uz ko).
PiemēriTendēt uz godalgu konkursā.
1.1.divd. formā: tendēts Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā). Tāds, kam ir tendence (uz ko).
PiemēriUn kālab liegt pusaudzim strādāt, ja viņš to vēlas, uz to ir tendēts.
Avoti: 7-2. sējums