Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žiglums
-a, v.; parasti vsk.
Straujums (norisei, procesam, darbībai). Ātrums (2).
PiemēriĀtri uguns gaitas žiglumu apsvēris, viņš visus ieveda vēl dziļāk silā un nu norādīja rokamo grāvi un cērtamos kokus.
Avoti: