žiglums
žiglums -a, v.; parasti vsk.
Straujums (norisei, procesam, darbībai). Ātrums (2).
PiemēriĀtri uguns gaitas žiglumu apsvēris, viņš visus ieveda vēl dziļāk silā un nu norādīja rokamo grāvi un cērtamos kokus.
- Ātri uguns gaitas žiglumu apsvēris, viņš visus ieveda vēl dziļāk silā un nu norādīja rokamo grāvi un cērtamos kokus.
- Radiobalss traucas žiglumā, kas agrāko laiku cilvēkam liktos pasakaini.
Avoti: 8. sējums