viņpus2
viņpus priev. ar ģen. vai dat.
1.Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
PiemēriVisapkārt mēms vēla rudens vakars. Varēja tikai dzirdēt, kā viņpus Daugavas smagi rībēja piekrauta automašīna.
- Visapkārt mēms vēla rudens vakars. Varēja tikai dzirdēt, kā viņpus Daugavas smagi rībēja piekrauta automašīna.
- Viņš šad tad bija aicinājis Aleksandru uz tasi kafijas apakšstāva restorānā vai pusdienās restorānā viņpus ielai, viņa allaž aizbildinājās..
2.pareti Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
Piemēri..dienas taču bija jau aizsteigušās viņpus vasaras vidus.
- ..dienas taču bija jau aizsteigušās viņpus vasaras vidus.
2.1.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
PiemēriBet tas, kurš savu laimi Ar sīkstu prātu viņpus gadiem cer, Pats neapjauš - nemaz neapjauš, Ka jau no sārtas krūkas dzer..
- Bet tas, kurš savu laimi Ar sīkstu prātu viņpus gadiem cer, Pats neapjauš - nemaz neapjauš, Ka jau no sārtas krūkas dzer..
Avoti: 8. sējums