Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
temporitms
temporitms -a, v.
Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
PiemēriŽanis Katlaps stāstīja, ka viens no izteiksmes līdzekļiem, kas ievirzījis izrādi pareizā gultnē, bijis temporitms.
  • Žanis Katlaps stāstīja, ka viens no izteiksmes līdzekļiem, kas ievirzījis izrādi pareizā gultnē, bijis temporitms.
  • Staņislavskis pierādīja, ka dažāds temporitms var izraisīt dažādas izjūtas: ātrs ritms rada možuma izjūtu, lēns - miegainību.
  • ..iestudējuma temporitms ir gauss, tiek apspēlētas jebkura skata žanra ainiņas.
Avoti: 7-2. sējums