Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klepus
klepus klepus, v.; tikai vsk.
Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
PiemēriKlepus lēkme.
  • Klepus lēkme.
  • Klepu ierosina elpošanas ceļu kairinājums. No bālsēnes kairinājuma rodas sauss, kairinošs klepus..
  • Te Jancis manīja, ka tam iespiežas kaut kas kaklā. Uznāca stiprs klepus..
  • Piespiež roku pie krūtīm un ieklepojas. Tā tāda paraša. Klepus viņam nenāk.
Stabili vārdu savienojumiDziļš klepus. Garais klepus. Klepus atlec.
  • Dziļš klepus Klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
  • Garais klepus med. Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
  • Klepus atlec sar. Klepojot izdalās krēpas.
Avoti: 4. sējums