klenderēt
klenderēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.; niev.
1.Klaiņot1.
PiemēriBezdarbībā pa skolu apkārt klenderējot, viņam [skolotājam] pēcpusdienas cēliens izlikās tik garš..
2.Klaiņot2.
Piemēri..jo vairāk viņš [Edgars] klenderē, jo vairāk man viņa žēl. Man gribas ar visu varu viņu dabūt uz ceļa...
Avoti: 4. sējums