klepot
klepot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
PiemēriSkaļi klepot.
- Skaļi klepot.
- Rokot svīda un pēc tam sala. Visa rota sāka klepot.
- Tad piepeši Imants atkal sāka klepot - ilgi, rokas pie krūtīm pielicis, plecus līdzi kratīdams...
- Viņš aizrijās, sāka klepot..
- ..ķēve arī aizpagājušā ziemā drusku klepojusi..
Avoti: 4. sējums