Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kleķis
kleķis -ķa, v.; būvn.
Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
PiemēriKleķa būve.
  • Kleķa būve.
  • Viens no vislētākajiem būvmateriāliem ir māla klekis. To pagatavo no neapdedzinātiem māliem ar salmu, spaļu, žagaru un citu materiālu piemaisījumu.
  • Garām slīd afrikāņu ciemati ar kleķa būdiņām, palmu lapu vai niedru jumtiem.
  • Baumanis pukojās un kapāja dzirnavu istabiņas melnās sienas, lai klekis labāk pieķertos.
Avoti: 4. sējums