Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klejotājnervs
klejotājnervs -a, v.; anat.
Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
PiemēriUz sirdi no galvas smadzenēm stiepjas klejotājnerva zari..
Avoti: 4. sējums