kleknēt
kleknēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
PiemēriAris gāja virtuvē smēķēt.. Viņš tur pie loga kleknēja un smēķēja tik ilgi, kamēr Ebars sāka snaust.
Avoti: 4. sējums