klejot
klejot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
PiemēriKlejot pa mežu.
1.1.Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
PiemēriSaēdusies laukos, viņa [meža cūka] klejoja pa mežu un lasīja arī te vēl šo to kārajam zobam: mežābolus, riekstus..
1.2.Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
PiemēriEdvīns Gulbis: Es - meža meliorācijas inženieris - klejoju no vienas vietas uz otru, jo mana specialitāte man šķita garlaicīga un neinteresanta.
2.parasti 3. pers. Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
PiemēriDebesīs klejo mākoņi.
3.parasti 3. pers. Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
Piemēri..manas domas klejo apkārt, es tām netieku līdzi..
Avoti: 4. sējums