rītausma
rītausma -as, s.
1.Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
PiemēriAgra rītausma.
- Agra rītausma.
- Miglaina rītausma.
- Dūmakaina rītausma.
- ..Ako vēroja rītausmu, un viņa sirds ietrīsējās, kad no apvāršņa augšup izšāvās pirmie saules stari. Aizdegās jūra, it kā zelta paisums traucās pāri okeānam, katrs vilnis laistījās, mirdzēja, kaisa.
- Lēni tuvojas rīts. Pamazām.. nodziest zvaigznes. Pirmajos rītausmas staros pazūd nobālušais mēness, aust diena.
- Par satumšanas laiku nosacīti pieņemts laiks, kad Saule sasniedz 12° dziļumu zem horizonta. Šis pats lielums pieņemts par rītausmas parādīšanās momentu.
1.1.pārn. Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
Piemēri..atmiņa saauda pašas skolas gadus, pašas jaunības rītausmu ar šodienas nepierasto skolotājas izjūtu.
- ..atmiņa saauda pašas skolas gadus, pašas jaunības rītausmu ar šodienas nepierasto skolotājas izjūtu.
- ..es savas dzīves rītausmā, cik varu atminēties, jutu spiedīgu nepieciešamību uzkāpt vismaz uz krēsla.
- ..[Edvards] Grīgs atceras sava mīļotā skolotāja Morisa Hauptmaņa teicienu, ka māksla nepazīst vecumu, ka tā ir mūžīga rītausma.
Avoti: 6-2. sējums