Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rite
rite -es, s.; parasti vsk.
1.fiz. Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
PiemēriRiteņa rite.
Stabili vārdu savienojumiRites berze.
2.Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā.
PiemēriŪdens rite augsnē.
Stabili vārdu savienojumiAsins rite.
3.Darbība, process → ritēt3.
PiemēriLatviešu ārkārtīgā bijība pret Māru kā vispārējās rites un Mātes simbolu izslēdz skarbus vārdus, ironiju, smieklus.
Avoti: 6-2. sējums