ritenis
ritenis -ņa, v.
1.Transportlīdzekļa elements — rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
PiemēriAutomobiļa ritenis.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) piektais ritenis.
1.1.Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
PiemēriPulksteņa gaitas ritenis.
2.Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa, apļa.
Piemēri..siera ritenis rudzu apcirknī līdz pašai sveču dienai sastāvēja..
2.1.Veidojums, priekšmets, kam ir loka forma.
Piemēri..ērzelis gāja danceniski, kaklu ritenī izliecis..
3.fizk. Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
PiemēriLēcienos sievietēm un vīriešiem vingrotāji izpildīja.. riteņus vismaz ar 360° pagriezienu.
4.Velosipēds.
PiemēriViņa palīga Stāla velosipēda stūres augstie ragi bija pavērsti uz priekšu - vienīgais ritenis ar šādu stūri pagastā.
Stabili vārdu savienojumiGriezties kā vāverei ritenī.
Avoti: 6-2. sējums