steiga
steiga -as, s.
1.Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
PiemēriAizelsusies no steigas, auditorijā ieskrēja Agneses vakardienas jaunā paziņa Erna..
- Aizelsusies no steigas, auditorijā ieskrēja Agneses vakardienas jaunā paziņa Erna..
- Man garām steidzas ar kurvjiem, saiņiem.. Es dzirdu steidzīgus izsaucienus.. Steiga un drūzma mani satrauc.
- Vienmēr cilvēks steidzas, Elna domāja, pat tad, kad steigai nav nekāda pamata. Vienkārši mājās atgriezdamies, pat tad viņš neviļus pieliek soli..
- pārn. Ik pēc brītiņa Velga palūkojās pulkstenī. Tas viņu dzina vai izmisumā ar savu briesmīgo steigu. Turpretī zirgi gāja neizturami lēni.
- pārn. Abās acīs savāds, drudžains spīdums, Kur kā spoguļos nāk, zib un aiziet Ainas, tēli viens pēc otra steigā.
1.1.pārn. Liels ātrums (transportlīdzekļiem).
PiemēriTrakā steigā aizjoņoja garām Čiekurkalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju sarkanā automašīna.
- Trakā steigā aizjoņoja garām Čiekurkalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju sarkanā automašīna.
- ..pa saulē zibošo sliežu ceļu lielā steigā traucās dīzelis..
2.Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
PiemēriDarba steiga.
- Darba steiga.
- Ēst steigā.
- Strādāt drudžainā steigā.
- Kalviciene nesa vakariņas galdā. Rīkojās mazliet steidzīgi, lai gan nekāda satraukuma šādā steigā nebij.
- Bet Nate šorīt ir mēma un nepieejama. Viņa lej podos ūdeni, kurina uguni un steigā rīkojas ap pavardu.
- Un steigā viņam visu mūžu nācās visu ko darīt... Viņam vienmēr trūka laika..
- pārn. ..daba nebūt nesteidzas ar visu savu noslēpumu atklāšanu, it kā paredzēdama, ka lieka steiga tai pašai var kļūt liktenīga.
Stabili vārdu savienojumiAr steigu. Bez steigas.
- Ar steigu — Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
- Bez steigas — Nesteidzīgi, lēnam.
Avoti: 7-2. sējums