vis
vis part.
1.Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
PiemēriNav vis.
- Nav vis.
- Tā vis nav.
- Es tā vis nedomāju.
- Nesaki vis!
- Nesmej vis!
- Nebūšu vis veltīgi centies.
- Nespēju vis tik mierīgi noskatīties.
- ..[Rijnieks] pamatu mājai gan ieracis, bet tāpat vien arī stāvēja, laikam to naudu no kroņa tik viegli vis nevarēja dabūt...
- Večuks.. nostiepa grožus. Bet Ararats [zirgs] vis tūliņ nepaklausīja.
- Puiši rauga meitu godu, sava vis nezināja.
2.sar. Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
Piemēri..muižas darbinieki palaikam mēdza viņu [saimnieku] uzrunāt ar lielu laipnību, cepuri vis celdami.
- ..muižas darbinieki palaikam mēdza viņu [saimnieku] uzrunāt ar lielu laipnību, cepuri vis celdami.
- Paņēmu vienu no Laikas kucēniem, apliku siksniņu vis ap kaklu.
- «..pacepu šorīt pankūkas. Divas oliņas vis piesitu, tauciņus nežēloju.»
- Mums ir atnākusi viešņa, kukuli atnesusi vis.
3.reti Visu laiku. Vienmēr.
PiemēriVai dziedāja, vai runāja, vis māmiņu pieminēja.
- Vai dziedāja, vai runāja, vis māmiņu pieminēja.
Avoti: 8. sējums