virzīties
virzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Pārvietoties (noteiktā virzienā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriVirzīties uz durvīm.
1.1.Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) — par ķermeņa daļām.
Piemēri..kamēr Bruno runāja, viņa pirksti virzījās pa Benitas plaukstu arvien augstāk, līdz sataustīja pulkstenīti.
1.2.Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) — par transportlīdzekļiem, ierīcēm.
PiemēriKuģi virzījās uz priekšu lēnām, cīnīdamies ar spēcīgu jūras straumi..
1.3.Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) — par priekšmetiem.
Piemēri..kaplim pa rušināmās augsnes virsējo kārtiņu jāvirzās paraboliskās kustībās.
1.4.Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) — par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
PiemēriVilnis virzās uz krastu.
1.5.Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) — piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
PiemēriDzelzceļa līnija virzās tālāk uz dienvidiem.
1.6.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriEiņa brīvais vasaras laiks virzās uz beigām..
2.Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
PiemēriDarbs virzās uz priekšu.
2.1.Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
Piemēri..tēlniece savā attīstībā virzās no žanriskuma uz vispārinājumu.
2.2.Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) — piemēram, par sarunu.
Piemēri..saruna spītīgi nevirzās man vajadzīgajā gultnē.
Avoti: 8. sējums