virzīt
virzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
PiemēriVirzīt krēslu uz priekšu.
1.1.Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
PiemēriViņš pieķērās saimniecei pie elkoņa un ar vārdiem: «Ko nu, Grietiņ, spurojies? Kad lūdz, tad jāiet,» sāka to virzīt uz pļavas pusi.
1.2.Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
PiemēriVirzīt autobusu pa apkārtceļu.
1.3.Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
PiemēriVirzīt kāju uz priekšu.
1.4.Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
PiemēriViņš virzīja skatienu pa sliedēm, kas taisnā līnijā aizstiepās tālumā..
1.5.Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
Piemēri..Karpovs, lai ierobežotu balto laidņu pāra darbību, virzīja savus karaļa spārna bandiniekus.
2.Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
PiemēriVirzīt procesu vēlamā virzienā.
2.1.Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
Piemēri..nebūtu prātīgi jauno speciālistu virzīt uzreiz - no auditorijas vadošā amatā. Vispirms ir jāapgūst arods..
2.2.Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
PiemēriVirzīt pārrunu uz ētikas problēmām.
3.Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
PiemēriVirzīt sūdzību tālāk.
Avoti: 8. sējums