virzība
virzība -as, s.
1.Pārvietošanās noteiktā virzienā.
PiemēriVirzības darbības vārdi val.
2.Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
Piemēri..daudzus procesus nosaka tik sarežģītas cēloņsakarības, ka zinātnei vēl nav pa spēkam precīzi noteikt to virzību.
2.1.Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
Piemēri..ir grūti prognozēt, kāda tālāk būs mūsu grafikas virzība.
2.2.Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
PiemēriPersonības virzība.
3.Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
PiemēriLīguma noteikumus viņš bija pārskatījis un izdarīja tajos dažus grozījumus; tagad vajadzēja tos pārrakstīt un dot tiem pienācīgu virzību.
4.Telpisko (kā) attiecību kopums pret kādu objektu.
PiemēriAntenas virzība.
Avoti: 8. sējums