virziens
virziens -a, v.
1.Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
PiemēriRotācijas virziens.
1.1.Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
PiemēriAkmeņu krāvuma virziens.
2.Veids, uz ko ir vērsta (piemēram, norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
Piemēri..likās, ka itāliešu nacionālā apvienība un valsts attīstās ne tādā virzienā, kā tas būtu vajadzīgs un kā to vēlējās Garibaldijs.
2.1.Tas, piemēram, fakts, izteikums, problēma (kam pievērstas domas, sarunas u. tml.).
PiemēriLaubes kunga domas šai mirklī darbojās citā virzienā.
3.Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
PiemēriMūsu laboratorija pētī elektroniskos procesus, kas, iedarbojoties gaismai, notiek jonu kristālos. Tas ir fundamentālās zinātnes virziens..
Stabili vārdu savienojumi
3.1.Mākslas metode, stils, kas apvieno māksliniekus ar kopīgu pasaules uztveri, estētiskajiem, mākslinieciskajiem uzskatiem.
Piemēri..meistars [V. Purvītis] nepārveido dabu saskaņā ar izvēlēto glezniecības virzienu, bet meklē tam atbilstošus dabas objektus.
Stabili vārdu savienojumiŅemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu.
Avoti: 8. sējums