Paplašinātā meklēšana

Meklējam vis.

Atrasts vārdos (317):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (3476):

(Iz)dzert (arī (iz)tukšot) līdz dibenam (Iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
Dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (Iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
(No)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami, arī abi labi, bāz (tik) maisā Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
Abi (arī visi) vienā maisā bāžami Abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
noslēģot Aizslēģot (visus logus).
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
apsargātājs Aizstāvis.
apsargs Aizstāvis.
nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akmeists Akmeisma pārstāvis.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
apkarināt Apkārt (ko no visām pusēm).
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot. Apjozt.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Ar zobiem un nagiem Ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt). Pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
Par varu (arī vari, arī varēm) Ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
Ar pilnu jaudu, arī pilnā jaudā Ar visiem spēkiem.
Ar pilnu jaudu, arī pilnā jaudā Ar visiem spēkiem.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
Ar miesu un dvēseli Ar visu būtni.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
Līdz (pašiem) sirds (arī dvēseles) dziļumiem (arī līdz sirds dibenam sar.) Ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust u. tml.).
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Līdz sirds (arī dvēseles) dziļumiem Ar visu savu būtni. Ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust).
Cik spēka (arī jaudas) Ar visu spēku, ļoti stipri.
Ar varu Ar visu spēku, neatturami.
baukšķināt Ārā visu dienu baukšķina.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
Atdot visu līdz pēdējam Atdot (kādam) pilnīgi visu.
Atdot pēdējo kapeiku Atdot visu naudu.
Atdot pēdējo kapeiku Atdot visu naudu.
izdoties Atdot visu. Arī iztērēties.
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
beidzamais Atlikušais, pēdējais. Arī viss.
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
Atņemt visu līdz pēdējam Atņemt (kādam) pilnīgi visu.
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis). Atstumt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot. Nomaurot (2).
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu. Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
lieliniecisks Boļševistisks.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu. Braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
pestelis Burvis.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
apkļaut Cieši aptvert. Aņemt (no visām pusēm).
iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
cietpauris Cietgalvis.
Cik (vien) jaudas Cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis. Govkopības speciālists.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis. Arī zivkopis.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību. Vistkopības speciālists.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
pussakritis Daļēji sabrucis, sagruvis.
pussagruvis Daļēji sagruvis.
pussapuvis Daļēji sapuvis.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
Ielikt (arī atdot) (visu) sirdi Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) Darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
tvistot Dejot tvistu.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
durtiņas Dem. --> durvis.
kurvītis Dem. --> kurvis.
šķīvītis Dem. --> šķīvis.
vistiņa Dem. --> vista.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur. Destilēt ko vēlreiz, no jauna.
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
(Pa)teikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Pateikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Sacīt (arī teikt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Teikt (arī sacīt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūmot Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
diždunduri Dunduru ģints, kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri. Šīs ģints dunduri.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
pusdurvis Durvis ar atsevišķi atveramu augšējo daļu.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē. Dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
pildiņdurvis Durvis, kuru elementi ir pildiņi.
nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
Tukšot (arī dzert) līdz dibenam Dzert tukšu, dzert visu.
nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
rūpīgs Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pa beigt dzīrot.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur. Filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
Caurviju attīstība Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
Lielum lielais vairums Gandrīz viss.
Lielum lielais vairums Gandrīz viss.
Lielum lielais vairums Gandrīz viss.
itin Gandrīz, pavisam, ļoti.
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur. Parasti. Arī īpaši.
Caur un cauri Gluži, pavisam.
Caur un cauri Gluži, pavisam.
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
pusjumtiņš Grāvis.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu. Saburzīt. Saņurcīt.
Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
Mesties plikam Ģērbt nost visu apģērbu.
Mesties plikam Ģērbt nost visu. apģērbu.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
Iekarināt durvis (arī logus) Iekārt durvis (logus) virās.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās.
Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.). Aizbīdnis (1).
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt. Daļēji nožāvēt.
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
izdevums Iespieddarba (parasti grāmatas) visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
noraudāties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu daudz raudāt.
nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt. Ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt. Ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt. Ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku). Ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt. Ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt. Ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
nociemoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties.
sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst. Ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot. Ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi. Arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt. Ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot. Nomauroties (2).
nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
noblēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko). Izdzerties.
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko). Izēsties.
noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot. Ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt. Ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt. Ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot. Ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot. Ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim). Nodzīvot (1).
saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt. Ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku). Ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā. Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt. Ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt. Ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt. Ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties. Ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot. Ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem). Ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot. Ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt. Ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gar laikoties.
nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt. Ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties. Ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot. Ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt. Ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt. Ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt. Ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot. Ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt. Arī nokliegties (3).
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt. Ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt. Ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot. Ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolīkņāties.
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam). Nolocīties (3).
savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot. Ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt. Ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
konvulsijas Intensīvi kloniskie krampji (ķermeņa daļā vai visā ķermenī).
kāst Intensīvi zvejot (zivis).
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
nepagalam It nemaz, nepavisam.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
atdalīt Izdalīt (no sevis).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
palaist Izdot, nodzīvot (parasti visu naudu).
apdzert Izdzert (daudz vai visu).
Izdzert (arī iztukšot) līdz dibenam Izdzert tukšu, izdzert visu.
Iztukšot (arī izdzert) līdz dibenam Izdzert tukšu, izdzert visu.
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem). Pilnīgi atrist (par bizēm).
Izbaudīt līdz mielēm Izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
noiet Izkrist (par visu apmatojumu, apspalvojumu kādā ķermeņa daļā).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izķīķēt Izķidāt (zivis).
Iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri Izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt (visu).
bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apstrēbt Izstrēbt (visu).
izšķiesties Izšķiest ļoti daudz vai visus spēkus, spējas u. tml.
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
Izdot pēdējo kapeiku Iztērēt visu naudu.
Izdot pēdējo kapeiku Iztērēt visu naudu.
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
vistra Izturīga viskozes šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
sabiržot Izveidot birzes (visā kā platībā).
industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
Komunisma celtniecība Izvērsta pasākumu sistēma komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšanai, komunistisko ražošanas attiecību izveidošanai un visu sabiedrības locekļu personības vispusīgai un harmoniskai attīstībai..
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm). Sazaroties.
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt.
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur. Jaukt (ko) vēlreiz, no jauna. Pārmaisīt (1).
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
Jūras sudrabs Jūras zivis.
Jūras sudrabs Jūras zivis.
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
daļa Kāds daudzums no kopuma, no veseluma. Ne viss, ne visi.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
Gada puisis Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
zaldāts Kareivis, karavīrs (cara, arī vācu armijā).
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
kareivīgs Kareivisks (1).
zaldātisks Kareivisks (1).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
karstputra Karstgalvis, karstgalve.
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
Lai maksā ko maksādams Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
Par katru cenu Katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
klasicists Klasicisma pārstāvis.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu).
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
klētsdurvis Klēts durvis.
noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nokliegt Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt.
noklimst Klimst (visu laikposmu) un pabeigt klimst.
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam. Izžūt.
izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
sačokuroties Kļūt, parasti viscaur, čokurainam.
saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnot (1).
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnoties.
sačaukstēt Kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam.
sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
kolektīvists Kolektīvisma piekritējs.
komparatīvists Komparatīvisma (1) speciālists.
komparatīvists Komparatīvisma (2) speciālists.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
Loga (arī durvju) piedūra Konstruktīva daļa, kas norobežo (logu, durvis) no mūra sienas.
konstruktīvists Konstruktīvisma pārstāvis.
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
Visā visumā Kopumā, vispār.
Visā visumā Kopumā, vispār.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus). Nokost.
nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur. Kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
krūškurvis Krūšu kurvis.
krūšukurvis Krūšu kurvis.
torakss Krūšu kurvis.
kubists Kubisma pārstāvis.
nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokuģot Kuģot (visu laikposmu) un pabeigt kuģot.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
nokūleņot Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot.
Augšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais.
Apakšējā kulminācija Kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
pārkūpināt Kūpināt (zivis, gaļas produktus) vēlreiz, no jauna.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
nokurināt Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
panarābisms Kustība par visu arābu valstu savienību.
ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
kūtsdurvis Kūts durvis.
nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
ķīķēt Ķidāt (zivis).
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
Taupāmais laiks Laikaposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
Slaucamā reize, arī slaucamais laiks Laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
nolalināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
nolasīt Lasīt (visu laikposmu) un pabeigt lasīt.
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
leghorniete Leghornas šķirnes vista.
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
nolēkt Lēkt (visu laikposmu) un pabeigt lēkt.
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
Lielākais kopīgais dalītājs Lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
tib Lieto, lai sauktu vistas.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot.
segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt.
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst.
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
krāls Lokveida apmetne ar mājām visapkārt un dzīvniekiem paredzētu laukumu vidū (Dienvidāfrikā).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
Mazā gaismā (biežāk gaismiņā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Mazā gaismiņā (retāk gaismā) Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
Bez gaismas (retāk gaismiņas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
Bez gaismiņas (biežāk gaismas) Ļoti agri, pirms nav kļuvis gaišs.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
mako Ļoti augstvērtīga kokvilna, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks. Arī karstgalvis.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
Līdz kaulam Ļoti, pavisam, pilnīgi.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
sports Mācību, treniņu, sacensību un pašdarbības organizēšanas sistēma, kuras mērķis ir veselības nostiprināšana, vispusīga cilvēku fiziskā attīstība, augstu rezultātu sasniegšana sacensībās. Attiecīgo darbību, tehnisko līdzekļu specifisks kopums šādā sistēmā.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur. Maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt). Arī rieciens.
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
Krūmu vista Mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
gailis Mājas vistu tēviņš.
Likt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
Skaitīt (arī likt) galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā. Ainavists.
naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
Vilkt zivis Makšķerēt, zvejot zivis.
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur. Ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
manierists Manierisma (1) pārstāvis.
pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna. Marķēt (kādu kopumu) visu.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
Mazākais kopīgais dalāmais Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna. Mazgāt (ko) visu. Ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt.
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
Gada meita Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks.
Pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilns Mēness.
periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
meņševiks Meņševisma piekritējs.
grūžot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
rezidents Metropoles pārstāvis protektorātā.
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur. Mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur. Mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
pusnakts Nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam.
gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukšs (arī zils) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Zils (arī tukšs) gaiss Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
Tukša vieta Nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks. Karstgalvis.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
neopozitīvists Neopozitīvisma piekritējs.
neoreālists Neoreālisma (1) pārstāvis.
neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
Ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) Nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
nonēsāt Nēsāt (visu laikposmu) un pabeigt nēsāt.
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu).
nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest.
pagāns Neticīgais, bezdievis.
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
neba Nevis (1).
Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
afēlijs No Saules vistālākais (planētas, komētas, raķetes u. tml.) orbītas punkts.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
atsperties No visa spēka.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils. Pils ārējais pagalms.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
apadīt Noadīt (visapkārt).
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
apausties Noaust visu nepieciešamo.
appļauties Nobeigt pļauju (visā saimniecībā, brigādē u. tml.).
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu). Pavirši novākt (piemēram, ogas).
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
izcirst Nocirst (daudz vai visu).
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu).
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis). Aizkrampēties.
aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
nopļēgurot Nodzert (visu laikposmu).
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
apglaudīt Noglaudīt (no visām pusēm).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu).
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokātot Noiet, nosoļot (visu laikposmu).
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
aplasīt Nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu).
appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu. Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
apraut Noraut (daudz vai visu).
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus).
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
aizkrampēt Nostiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nodzīt Nostumt (visu laikposmu).
apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm).
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
Valdošais vējš Noteikta virza vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
Valdošais vējš Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
norma Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
Vesela nots Nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
Sakārtot galdu Novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu).
(Vārda) leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
Vārda leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība.
nodūmot Nožāvēt dūmos (piemēram, zivis, galu).
nokūpināt Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm.
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarāt.
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla. Atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm. Tarot.
kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
objektīvists Objektīvisma piekritējs.
pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
Neaizsalstoša osta Osta, kura visu gadu iespējama navigācija.
Neaizsalstoša osta Osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
ozoldurvis Ozolkoka durvis.
Pa taisno Pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
apkulties Pabeigt kulšanu. Apkult visu (savu labību).
apkult Pabeigt kult. Izkult (daudz vai visu).
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
apmalties Pabeigt malšanu. Samalt visu (savu labību).
apsēt Pabeigt sēšanu. Iesēt (daudz vai visu).
apstādīt Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu. Arī samitrināt.
Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
pagaidgrāvis Pagaidu grāvis.
retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns.
apgrauzdēt Pagrauzdēt (no visām pusēm).
Pa daļām Pakāpeniski. Ne visu uzreiz, ne visi uzreiz.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
paleocēns Paleogēna vissenākā epoha.
maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
aizbizināt Panākt, ka aizbizo (govis).
atbizināt Panākt, ka atbizo (govis).
izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
panslāvists Panslāvisma piekritējs.
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Par visām lietām Par visu vairāk.
Par visām lietām Par visu vairāk.
Par visām lietām Par visu vairāk.
Par visām lietām Par visu vairāk.
ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
Ārpus konkurences Pārāks (par visiem, par visu).
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds.
romboedrs Paralēlskaldnis, kam visas skaldnes ir rombi.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
vare Parasti savienojumos «ar varēm», «ar vari», «par varēm», «pa varēm», «par vari»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos «ar varītēm», «ar varīti», «par varītēm», «pa varītēm», «par varīti»: ar varu, visiem spēkiem. Pārvarot (kāda, kā) pretestību. Vare.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks. Pārgalvis.
vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas.
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to daļām). Kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi. _imperf._ Vākties šurp. Atnākt, ierasties.
socializēt Pārņēmi (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā. Arī nacionalizēt.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur.
saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
Nevērsta pārraide Pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno. Arī dievināšana.
priekšstāvis Pārstāvis (1).
sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
Atmest (retāk pamest) visam ar roku Pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
pašiznīcināšanās Paša izraisīta bojā eja. Sevis iznīcināšana.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
izlietot Patērēt (daudz vai visu).
apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu).
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
atkārtot Paust, sludināt (ko visiem zināmu).
nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
novārgt Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu).
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
inscenējums Paveikta darbība --> inscenēt (1). Uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1).
latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2).
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
Nav (ne) (labi) apgriezies, arī nepagūst (ne) (labi) apgriezties Pavisam ātri, drīz vien.
Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
Īsos vārdos Pavisam īsi (sacīt, runāt).
Pavisam cits numurs Pavisam kas cits, citāds.
Pliks un nabags Pavisam nabags, ļoti nabadzīgs.
ačgārns Pavisam nepareizs.
Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
Ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas Pavisam nesaprātīgi.
Galva balta kā ābele Pavisam sirma galva.
Galva balta kā ābele Pavisam sirma galva.
Galva balta kā ābele Pavisam sirma galva.
totāls Pavisam, galīgi.
Līdz matu galiem Pavisam, ļoti.
Pie gala Pavisam, ļoti.
Līdz matu galiem Pavisam, ļoti.
gluži Pavisam.
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli. Pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli.
pakūpināt Pažāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis. Postimpresionists.
pēcmodernists Pēcmodernisma pārstāvis. Postmodernists.
Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt.
nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
izpirkties Pērkot izdot (visu naudu).
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
Rūkt bārdā Pie sevis neskaidri (parasti dusmīgi) runāt. Arī dusmoties.
Rūkt ūsās Pie sevis, neskaidri (parasti īgni) runāt.
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
Zem sevis Pie sevis.
Zem sevis Pie sevis.
Sonetu vainags Piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
ekspluatēt Piesavināties citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu) - par ražošanas līdzekļu privātīpašnieku.
apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
apmirkt Piesūkties ar šķidrumu (no visām pusēm), kļūt mitram.
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
apšūt Piešūt visapkārt.
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
baudīt Pilnīgi izjust (izmantojot visas iespējas).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ierakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
appļaut Pilnīgi nopļaut (visu, visā platībā).
applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) - parasti par smaržām.
(Visi) bez izņēmuma Pilnīgi visi.
Visi bez izņēmuma Pilnīgi visi.
Līdz pēdējam kumosam Pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
Līdz (pēdējam) kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
Līdz pēdējam kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
galīgs Pilnīgi, pavisam (parasti par krāsu).
Lupatu lēveros Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
Lupatu lēveros, arī lupatu lupatās Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
Izraut ar (visam) saknēm Pilnīgi, pavisam iznīcināt.
Izraut ar (visām) saknēm Pilnīgi, pavisam iznīcināt.
Izraut ar visām saknēm Pilnīgi, pavisam iznīcināt.
caurcaurēm Pilnīgi, pavisam, gluži.
itin Pilnīgi, pavisam.
Pa lāgu (arī lāgam), arī par lāgu Pilnīgi, pavisam. Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist.
izdzeltēt Pilnīgi, viscaur nodzeltēt (par augiem, to daļām).
pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast).
Līdz (pašam) galam Pilnīgi. Pavisam.
pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs (piemēram, par zināšanām, iemaņām).
pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
Integrālā doza Pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noplanēt Planēt (visu laikposmu) un pabeigt planēt.
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
bagātīgs Plašs, vispusīgs.
šļute Plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai.
galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
noplenderēt Plenderēt (visu laikposmu) un pabeigt plenderēt.
plikpauris Plikgalvis.
saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
noplītēt Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram? vilnu).
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
apvēdināt Plūstot apņemt (no visām pusēm) - par gaisa plūsmu, smaržu u. tml.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
nopļāpāt Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot.
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis. Pēcimpresionists.
postmodernists Postmodernisma pārstāvis. Pēcmodernists.
pozitīvists Pozitīvisma piekritējs.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
prerafaelīts Prerafaelisma pārstāvis.
Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
Dzeltenais plankums Pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
Ar kājām gaisā Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
Ar kājām gaisā (arī uz augšu) Pretēji parastajam, pieņemtajam. Pavisam nepareizi.
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiksme, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
Īsais priekšskanis Priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
primitivitāte Primitīvisms (1).
primitīvums Primitīvisms (1).
primitivitāte Primitīvisms (2).
primitīvums Primitīvisms (2).
primitivitāte Primitīvisms (4).
primitīvums Primitīvisms (4).
primitivitāte Primitīvisms (5).
primitīvums Primitīvisms (5).
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā orgānā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, buržuāziskā parlamentā).
nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
idiotija Psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
Senilās psihozes Psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā pataloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
Gada puisis (arī meita) Puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
pundurgailis Punduivistu tēviņš.
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur. Purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
appūst Pūšot apņemt no visām pusēm (par vēju).
nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis. Arī jaunputns.
pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
izputēt Putot izkaisīties (uz visām pusēm).
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
racionālists Racionālisma (3) pārstāvis.
revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
Nevērsta pārraide Radio, televīzijas pārraide, kuras izplatītā informācija ir uztverama visos virzienos.
kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
Visi ceļi pavērti (arī vaļa) Radītas (radušās) visas iespējas.
Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur. Rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur.
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
norāpot Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
norāpot Rāpot (visu laikposmu) un pabeigt rāpot.
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
noravēt Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
ekspluatators Ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas piesavinās citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu).
stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
relatīvists Relatīvisma piekritējs.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
rezerve Rezervistu (1) kopums.
mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
aplipums Rezultāts ->- aplipt (1). Tas, kas aplipis (visapkārt).
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
noripināt Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt.
noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noripot Ripojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noripot Ripot (visu laikposmu) un pabeigt ripot.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
Robežas grāvis Robežgrāvis.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
norunāt Runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
Kārtot (arī sakārtot) galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
Kārtot galdu Rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm). Nopētīt (visapkārt, viscaur).
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni). Rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli. Recot iegūt vēlamās īpašības.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tālā pašā vietā.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
apdzelt Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm).
sadzīvniecisks Sadzīvisks.
inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. Nevis.
boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
dekoratīvistisks Saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
kolektīvistisks Saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs.
lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs. Valodniecisks.
lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
naivistisks Saistīts ar naivismu, tam raksturīgs.
neopozitīvistisks Saistīts ar neopozitīvismu, tam raksturīgs.
objektīvistisks Saistīts ar objektīvismu, tam raksturīgs.
panslāvistisks Saistīts ar panslāvismu, tam raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
pozitīvistisks Saistīts ar pozitīvismu, tam raksturīgs.
psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
relatīvistisks Saistīts ar relatīvismu, tam raksturīgs.
skandināvistisks Saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs.
slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
subjektīvistisks Saistīts ar subjektīvismu (1), tam raksturīgs.
prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
Izmircis kā žurka Saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Dzīva (arī staigājoša) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija Saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
(Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
Garā iesma drāzējs Saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
Ir ar bārdu Saka par ko novecojušu, visiem zināmu.
Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Nav noslēpums Saka par ko vispārzināmu.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Kā pele lamatās (arī slazdā) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
Kā pele slazdā (arī lamatās) Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā. Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
Kā circenis karstos pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Kā circenis (karstos) pelnos Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts Saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis Saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
Laime nelaimē Saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Šķēršļi krīt Saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
Šķēršļi krīt Saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā). Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Skaidra bilde Saka, ja viss ir saprotams.
Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
Komentāri lieki Saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
Visam gals Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Aiziet gar degunu Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.
Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
apkārt Sakārt (ko visapkārt). Piekarot (ko), apklāt.
apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis).
pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais elements (parādībām dabā).
iekrauties Sakraut sev visapkārt.
Alfa un omega Sākums un beigas, visa pamats.
Alfa un omega Sākums un beigas, visa pamats.
apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
apkraut Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
Apkraut visas malas Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
Nolikt (arī noskaitīt) galdā Samaksāt uzreiz (visu naudas summu).
Noskaitīt (arī nolikt) galdā Samaksāt uzreiz (visu naudas summu).
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi. Eksistences veids (augiem).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
iekļaut Saņemt, satvert no visām pusēm.
ietvert Saņemt, satvert no visām pusēm.
nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
sargzaldāts Sargkareivis.
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
apslapināt Saslapināt (visapkārt vai vietumis).
noslapināt Saslapināt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
Ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
Savērt (arī ievērt, iespiest u. tml.) durvīs Saspiest (ko), verot durvis ciet.
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
pogaļa Sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
pašapzināšanās Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apzināšanās, sevis kā indivīda un individualitātes apzināšanās. Pašapziņa (2).
pašapziņa Savas individuālās subjektīvās un objektīvās eksistences apziņa, sevis kā indivīda un individualitātes apziņa.
apvērpt Savērpt (daudz vai visu).
apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
apvērpties Savērpt visu nepieciešamo.
translācija Savienojumā "translācijas kustība": ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
austies Savienojumā «austies cauri»: būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā). Vīties cauri.
bet Savienojumā «bet ne», «bet nevis» pastiprina pretstatu.
nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
karpveidīgs Savienojumā «karpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
koreāls Savienojumā «koreālas saistības»: solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
mencveidīgs Savienojumā «mencveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
palielināts Savienojumā «palielinātā skaņkārta»: skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
stagarveidīgs Savienojumā «stagarveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, stagari.
storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
suņgalvas Savienojumā «suņgalvas pērtiķis». Suņgalvis.
piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
aizmigt Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt.
izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
īss Savienojumā ar «pirms», «pēc»: pavisam neilgi pirms vai pēc (kā).
arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu laikposmu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
bet Savienojumos «..- bet», «nevis - bet» sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
sektants Sektas (2) pārstāvis.
karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā.
panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
antīks Sens (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu.
sentimentālists Sentimentālisma (1) pārstāvis.
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
nosēņot Sēņot (visu laikposmu) un pabeigt sēņot.
nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot.
sētdurvis Sētas durvis.
pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
pašapgāde Sevis apgāde.
pašapsūdzēšanās Sevis apsūdzēšana.
pašapsūdzība Sevis apsūdzība.
pašatmaskošanās Sevis atmaskošana.
pašcildināšana Sevis cildināšana.
pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko).
pašiedvesma Sevis iedvesma. Pašsuģestija.
pašiedvesmošana Sevis iedvesmošana.
paškontrole Sevis kontrole.
pašmocīšana Sevis mocīšana.
pašnicināšana Sevis nicināšana.
pašnomierināšana Sevis nomierināšana.
pašnosodījums Sevis nosodījums.
pašnovērojums Sevis novērojums.
pašnovērošana Sevis novērošana.
pašnovērtējums Sevis novērtējums.
pašnovērtēšana Sevis novērtēšana.
pašnožēlošana Sevis nožēlošana.
pašpārbaude Sevis pārbaude.
pašsodīšana Sevis paša sodīšana
pašpazemošanās Sevis pazemošana.
pašpielūgsme Sevis pielūgsme.
pašpilnveide Sevis pilnveide.
pašpilnveidošanās Sevis pilnveidošana.
pašraksturojums Sevis raksturojums.
pašraksturošana Sevis raksturošana.
pašsagatavotība Sevis sagatavotība.
pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana.
pašhipnoze Sevis suģestēšana, sevis psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
pašsuģestēšana Sevis suģestēšana. Autosuģestēšana.
pašsuģestija Sevis suģestija. Autosuģestija.
paššaustīšana Sevis šaustīšana.
paštirdīšana Sevis tirdīšana.
pašuzupurēšanās Sevis uzupurēšana.
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana.
pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme.
pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme.
pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana.
pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
pašslavinājums Sevis, savas darbības slavinājums.
pašslavināšana Sevis, savas darbības slavināšana.
pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. analīze.
pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu vaļsirdīga izpausme.
varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts.
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Siena laiks Siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
klāstīt Sīki, vispusīgi stāstīt. Sīki, vispusīgi skaidrot.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
simbolists Simbolisma pārstāvis.
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos). Pārdomāt.
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe.
pārskaitīt Skaitīt (ko) vēlreiz, no jauna. Skaitīt visu (kā) kopumu.
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
nokliegt Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
skandināvists Skandināvisma piekritējs.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
pamatuzbūve Skatuves ietērpa konstrukcija, ko nemaina visā izrādē vai vairākos tās cēlienos (ainās).
butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
dekorācija Skatuviskais ietērps.
badmira Skops cilvēks. Cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko.
noskraidīt Skraidīt (visu laikposmu) un pabeigt skraidīt.
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
noskriet Skrienot veikt (visa attālumu, ceļa gabalu).
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
noskriet Skriet (visu laikposmu) un pabeigt skriet.
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
noslaukt Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts). Slaucot iztukšot (krūti).
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu. Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu. Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
slāvists Slāvistikas speciālists.
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus). _imperf._ Slēgt vaļā.
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus). Slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
noslēpot Slēpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslēpot Slēpot (visu laikposmu) un pabeigt slēpot.
noslidināt Slidināt (visu laikposmu) un pabeigt slidināt.
noslidot Slidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidot Slidot (visu laikposmu) un pabeigt slidot.
noslīdēt Slīdot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot.
Nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
Nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
Smieties bārdā Smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot.
nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
Politiskā nāve Sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
Politiskā nāve Sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
nosoļot Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nosoļot Soļot (visu laikposmu) un pabeigt soļot.
nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (pirmsrevolūcijas Krievijā).
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
izspļaut Spēji izvadīt, izmest (no sevis) - par ierīcēm.
natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī).
nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (skaņdarbu).
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu. Spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
presings Sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
presingot Sporta spēlēs - cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
noraut Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nospraudīt Spraudāt (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot. Spraudot izvietot.
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nospraust Spraužot (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās).
nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt.
stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt.
Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
zenīts Stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai. Pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu).
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt.
vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka.
grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pamētāties (2).
pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.). Aizcirst, aizsist.
piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
nostūrēt Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
stūris Stūrgalvis.
empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
subjektīvists Subjektīvisma (1) piekritējs.
superreālists Superreālisma pārstāvis.
supremātists Supremātisma pārstāvis.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu. Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
Garā iesma drāzējs Šalca par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
Gatavs (vai) no ādas izlīst Šalca, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
žirondisti Šī grupējuma pārstāvis.
sipaji Šī karaspēka kareivis.
mulati Šis grupas pārstāvis.
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem.
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pāršķirot Šķirot visu (kā) kopumu. Šķirot vēlreiz, no jauna.
nošļūkt Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nošļūkt Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, an netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
negritosi Šo etnisko grupu pārstāvis.
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
Vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Arī gluži (1). Viscaur.
viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Arī gluži, pavisam.
Visā pilnībā Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Pilnīgi.
pilnība Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Pilnīgi.
Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
Brīvā profesija Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
atlaidens Tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.
cits Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
olveida Tāds, kam ir (parasti vistas) olas forma, veids.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (par cimdu).
sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku). Tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
pilnformas Tāds, kam ir visas (kādas vārdšķiras) paradigmas formas (par vārdu).
rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
mūžzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas visu gadu.
laimīgs Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais.
bezšķirnes Tāds, kam nav visu noteiktas šķirnes pazīmju.
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte. Stigrs.
līdzīgs Tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kam) citam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: taisns.
taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: līks.
strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas (parasti par trijstūri).
regulārs Tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru)
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
gatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) ir kļuvis derīgs patērēšanai (par ēdienu).
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
ārējs Tāds, kas aptver (ko) visapkārt no ārpuses.
visaptverošs Tāds, kas aptver visas sfēras, arī tāds, kas aptver visu (kādā sfērā).
pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
totāls Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu. Pilnīgs, arī vispārējs.
frontāls Tāds, kas aptver visu objektu, attiecas uz visu objektu. Vispārējs.
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem. Tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
normāls Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties. Tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais. Tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs. Starptautisks.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs. Arī internacionāls (1).
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām parādībām. Arī vispārējs.
pāršķirisks Tāds, kas attiecas uz visām šķirām. Tāds, kas neatspoguļo atsevišķu šķiru īpatnības.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
vispusējs Tāds, kas attiecas uz visiem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti visi dalībnieki.
vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
vissavienības Tāds, kas attiecas uz visu Padomju Savienību.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli, tāds, kas aptver visu pasauli. Vispārējs.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visu pasauli.
koprepublikānisks Tāds, kas attiecas uz visu republiku.
vistautas Tāds, kas attiecas uz visu tautu.
retro Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
pastāvīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (per cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
aizzilgmējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu (debesu zilgmes iespaidā).
aizzilējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu.
pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
sīks Tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
paglītots Tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
populārs Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms. Tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pajauns Tāds, kas ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās pirms samērā neilga laika.
pazīstams Tāds, kas ir ieguvis popularitāti (kādā darbības nozarē).
slavens Tāds, kas ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
svētīgs Tāds, kas ir ieguvis svētību (1). Saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
pilntiesīgs Tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko).
pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
rafinēts Tāds, kas ir izsmalcināts, izkopts vissīkākajās niansēs (parasti par mākslas darbu).
rotācija Tāds, kas ir izveidojies, punktam vai visiem kādas figūras punktiem rotējot ap kādu asi.
svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
ortohromatisks Tāds, kas ir jutīgs pret visām krāsām, izņemot sarkano krāsu.
iesārtis Tāds, kas ir kļuvis iesārts.
pierasts Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs.
siekalains Tāds, kas ir kļuvis mitrs no siekalām. Tāds, ko klāj siekalas.
ierasts Tāds, kas ir kļuvis regulārs. Tāds, kas ir izveidojies par parastu.
nosārtis Tāds, kas ir kļuvis sārts.
sasāpis Tāds, kas ir kļuvis, parasti stipri, sāpīgs (par ķermeņa daļu).
zelts Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs. Tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
piesārtis Tāds, kas ir piesarcis. Tāds, kas ir kļuvis sārts.
vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei. Tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
čokurains Tāds, kas ir samezglojies, kļuvis grods (par dziju, diegu).
totāls Tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi. Galīgs.
pasaulslavens Tāds, kas ir slavens visā pasaulē vai lielā tās daļā.
plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm (piemēram, par augu daļām). Kupls (1).
vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
mūžzaļš Tāds, kas ir zaļš visu gadu (par augu lapām).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ). Tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
visuresošs Tāds, kas ir, atrodas visur.
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; saskretis.
saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas. Vaļsirdīgs.
aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
kārtains Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu). Tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
apsārtis Tāds, kas kļuvis sārts.
galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas. Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi. Arī krass.
nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku). Tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres. Tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību.
nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību. Neizglītots (2).
slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos. Tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas. Tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
neizpētīts Tāds, kas nav vispusīgi izpētīts, izzināts.
ekspansīvs Tāds, kas neapvalda savu jūtu izpausmi. Tāds, kas strauji reaģē uz visu.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, parastam.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai. Neparasts.
nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, arī visbiežāk īstenotām likumībām. Arī neregulārs.
pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
nepārtraukts Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu). Tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
patvaļīgs Tāds, kas noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības (parasti par ko nevēlamu).
minimāls Tāds, kas noris, arī darbojas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, arī ierīci). Tāds, kas izpaužas ar ļoti mazu, arī vismazāko intensitāti (par stāvokli, īpašību).
nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
neatslābstošs Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
gatavs Tāds, kas pārveidojoties, kādā norisē ir kļuvis derīgs izmantošanai.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
atklāts Tāds, kas pieejams visiem, tāds, kur var piedalīties visi. Pretstats: slēgts.
vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
skolots Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs (3).
vecs Tāds, kas samērā sen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti. Pilnīgs.
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
dievticīgs Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai. Reliģiozs, dievbijīgs.
reliģiozs Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
ekstensīvs Tāds, kas tiek palielināts, paplašināts kvantitatīvi (nevis kvalitatīvi).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
periskopisks Tāds, kas uz visām pusēm rada skaidru, attēlu (par optisku ierīci, elementu).
aprasts Tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs. Daļēji pierasts.
visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu. Arī visvarens.
visvarens Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
četrkārtējs Tāds, kas veicis ko četras reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu četras reizes.
divkārtējs Tāds, kas veicis ko divas reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
trīskārtējs Tāds, kas veicis ko trīs reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu trīs reizes.
vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs. Tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
neaizstājams Tāds, kas vislabāk atbilst (kādam uzdevumam). Tāds, kas ir vispiemērotākais (kādam mērķim).
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
ūdens Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).
visupiedodošs Tāds, kas visu piedod.
viszinīgs Tāds, kas visu zina.
viszinošs Tāds, kas visu zina.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.
vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
slēgts Tāds, ko no visām pusēm ierobežo žogs, arī celtnes.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta. Sievisks.
pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu. Tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas īpašības (par mākslas tēlu, tā elementiem).
pilnīgs Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
pilns Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
putas Tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
pusotristabu Tāds, kurā viena istaba ir ļoti maza (par divistabu dzīvokli, māju).
putains Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu [1], poru.
kultivēt Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
tīrs Tāds, kuram piemīt, kurā izpaužas visas raksturīgās.
taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
Taisnstūra paralēlskaldnis Taisns paralēlskaldnis, kura pamats un visas skaldnes ir taisnstūri.
Taisnstūra paralēlskaldnis Taisns paralēlskaldnis, kura pamats un visas skaldnes ir taisnstūri.
kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
Modes lieta Tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
saulmīlis Tas (tāds), kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs. Tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
pirmais Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
zelts Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts. Tas, kas ir vispārpieņemts.
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
galvenais Tas, kas ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais.
beidzamais Tas, kas ir visvairāk aizkavējies, atpalicis.
žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
saturs Tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
tašists Tašisma pārstāvis.
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
notecēt Teciņus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
notekāt Tekāt (visu laikposmu) un pabeigt tekāt.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās.
pārdzīvot Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
Koridoru sistēma Telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
notērgāt Tērgāt (visu laikposmu) un pabeigt tērgāt.
maksimāltermometrs Termometrs visaugstākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā.
minimāltermometrs Termometrs viszemākās temperatūras reģistrēšanai kādā laikposmā.
notērzēt Tērzēt (visu laikposmu) un pabeigt tērzēt.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai. Reliģiozas jūtas. Dievbijība.
nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem. Virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem). Virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
vienvienīgs Tikai viens. Pavisam viens.
nupat Tikko, pavisam nesen.
teju Tikko, pavisam nesen. Nupat [1].
beigties Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm).
ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms. Būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
kļauties Tikt ņemtam, tvertam no vairākām vai visām pusēm.
izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). _imperf._ Tīt ciet.
iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu).
notipināt Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt.
notipināt Tipinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
iztirgot Tirgojoties pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur. Tīrīt vēlreiz, no jauna.
aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm). _imperf._ Tīstīt ciet.
pašnāvība Tīša sevis nonāvēšana.
pašsakropļošanās Tīša sevis sakropļošana.
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu. Paradoksu izmantojums.
notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot.
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
notramdīt Tramdīt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt tramdīt.
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt.
notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt.
notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt.
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
notrokšņot Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot.
Ātrais dilonis Tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms. Miliārā tuberkuloze.
Ātrais dilonis Tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms. Miliārā tuberkuloze.
tukšpauris Tukšgalvis.
tukšprātis Tukšgalvis.
latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
tavots Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai. Solidols.
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt. Arī nosēdēt (1).
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
Ūdens vistiņa Ūdensvistiņa.
Ūdens vistiņa Ūdensvistiņa.
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
Pa gaisu gaisiem Uz visām pusēm.
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
Uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm) Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku. Paņemt (sev) uz kādu laiku.
biznesmenis Uzņēmējs, komersants, veikalnieks (parasti tāds, kas cenšas visiem līdzekļiem iegūt peļņu).
komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
appampt Uzpampt (visapkārt). Aptūkt.
aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
partija Vadošo politiskā marksistiski ļeņiniskā organizācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā - padomju tautas avangards, kas uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Sociālistisko Republiku Savienības strādnieku šķiras, kolhozu zemniecības un inteliģences labāko, visapzinīgāko daļu.
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
visvairāk Vairāk par visu citu. Galvenokārt.
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
ievirināt Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt. Tricinot viscaur izkustināt.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
(Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur. Vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
tēzaurs Vārdnīca, kas ietver visus kādā valodā konstatētos vārdus.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
leksēma Vārds ar visām tā formām un nozīmēm. Vārds kā vārdnīcas vienība.
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot.
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu. Apņemt (ar smaržu).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces). Vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
rāmis Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu). Arī ietvars.
ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt. Nolīkņāt.
burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt.
novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
Nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) Verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
novergot Vergot (visu laikposmu) un pabeigt vergot.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur. Vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Kara kalps.
Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura. Ne visai pieklājīgs.
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
Termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars Vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi.
Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
Melnās bakas Viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos).
elementārs Vienkāršs, visiem saprotams.
ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs.
poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums.
mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem. Dramatiskais tenors.
virāt Virināt (piemēram, durvis, vārtus.).
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot.
novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
noirt Virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
izplatīt Virzīt uz vairākām vai visām pusēm, plašumā.
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem). Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
Beigu beigās Visa rezultātā, vispēdīgi. Galu galā.
apkārt Visās pusēs. Uz visām pusēm.
visur Visās vietās. Arī visos apstākļos, visās nozarēs.
kulminācija Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
galotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam). Virsotne.
galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) Viscaur (ķermenī). Pilnīgi, pavisam (psihē).
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) Viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
No galvas līdz papēžiem (biežāk kājām) Viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
nagla Visinteresantākā, arī vislabākā (piemēram, sarīkojuma, teksta) daļa.
Sezonas nagla Visinteresantākā, vislabākā izrāde, izstāde, visinteresantākais, vislabākais koncerts (sezonā).
karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
patriarhs Visizcilākais, arī visvecākais cilvēks (kādā darbības sterā).
optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
Labā roka Vislabākais un visuzticamākais palīgs.
Labā roka Vislabākais un visuzticamākais palīgs.
paraugs Vislabākais, vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu.
slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (kā), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte. Arī robeža (3).
kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
Visādā ziņā Visos veidos. No visiem viedokļiem.
Visādā ziņā Visos veidos. No visiem viedokļiem.
ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sadzīviskums Vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
subjektivitāte Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Subjektīvisms (2).
visgudrība Vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
viskozums Vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stigrums.
vispārcilvēcība Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispārīgums Vispārināta īpašība --> vispārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispusīgums Vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispusība.
vispusība Vispārināta īpašība --> vispūsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispusīgums.
visspēcība Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visspēcīgums Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Visspēcība.
visvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visvarenīgums Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Visvarenība.
viszinīgums Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Viszinība.
viszinība Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Viszinīgums.
stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u.tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
īsts Vispiemērotākais, visderīgākais. Labākais. Pareizais.
pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem).
novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji.
ideāls Visvēlamākais, vislabākais.
dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
visuvisāds Visvisāds.
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām). Vizinot aizvest (uz kādu vietu).
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Palikt vienā kreklā Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
nozelēt Zelējot noēst (visu vai kā daļu).
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
Vientuļi ziedi Ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
Vientuļi ziedi Ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
Atdot sevi (visu) Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
Atdot sevi visu Ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).
pārzīmogot Zīmogot (kādu kopumu) visu. Zīmogot (kādu kopumu) vēlreiz, no jauna.
Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
pārzināt Zināt (par ko visu kopumā). Būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
dialektika Zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas pašiem vispārīgākajiem attīstības likumiem.
filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
fizika Zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus.
Zinātniski tehniskā revolūcija Zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visas saimnieciskās dzīves sfērās.
Zinātniski tehniskā revolūcija Zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
mežzinātnes Zinātņu kopums, kas ietver visas mežkopības nozares.
baltiņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu (parasti neliels un ne visai spēcīgs).
zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
skrimšļzivis Zivju klase, kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis. Šīs klases zivis.
kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis.
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
loms Zvejā iegūtās zivis. Zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot.
bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
žibulēt Zvejot zivis ar žibuli.
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli. Smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
nozvilnēt Zvilnēt (visu laikposmu) un pabeigt zvilnēt.
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
kūpināt Žāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot.
sažūt Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

vis citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV