Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakaitēt
sakaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
PiemēriTropu saule.. svelmē nežēlīgi, un uz kuģa klāja gaiss virmo kā virs sakaitētiem plīts riņķiem.
Avoti: 7-1. sējums