sakalst
sakalst -kalstu, -kalsti, -kalst, pag. -kaltu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt, parasti viscaur, sausam.
PiemēriSakaltušas lapas.
- Sakaltušas lapas.
- Sakaltusi maize.
- Kā par brīnumu - sakaltušais pīrāgs garšoja lieliski.
- Brūnā ietinamā papīrā sakaltis miršu vainadziņš, ar katru gadu tam lapas nobira vairāk..
- ..karstie vēji nesa sev līdz neciešamu tveici... Zāle sakalta, puķes novīta..
- Ja augsne sausa, sakaltusi, tad ecēšas nespēj [augsnes] gabalus drupināt..
- pārn. Ak, kādēļ cilvēka roka tai acumirklī nesakalta, kad tā taisījās darīt negantu darbu.
- pārn. Tots: Sakaltusi tava māksla, Sausa kā tavs pīpja repis!
- Karūsa: Kalnu gali drīz būs sakaltuši ragā, bet palejas vēl slapjas..
Stabili vārdu savienojumiSakalst (arī sacietēt) ragā. Sakalst kramā.
- Sakalst (arī sacietēt) ragā — Ļoti sakalst (sacietēt).
- Sakalst kramā idioma — Sausumā kļūt ļoti cietam.
- Sakaltis (arī izkaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka idioma — Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
PiemēriRaudzījos tuvajā, aukstajā un dzidrajā ūdenī.. Jutu savas sakaltušās lūpas, jutu slāpes un vēlēšanos iekrist šai Ūdenī..
- Raudzījos tuvajā, aukstajā un dzidrajā ūdenī.. Jutu savas sakaltušās lūpas, jutu slāpes un vēlēšanos iekrist šai Ūdenī..
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Izkalst (2).
PiemēriPat Līzbete viņu vairs nevarēja pazīt. Sīciņš sakaltis, taisni čokurā sarāvies..
- Pat Līzbete viņu vairs nevarēja pazīt. Sīciņš sakaltis, taisni čokurā sarāvies..
- Viss viņa stāvs ir tik sīks un sakaltis..
Avoti: 7-1. sējums