sakaitēt
sakaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
PiemēriTropu saule.. svelmē nežēlīgi, un uz kuģa klāja gaiss virmo kā virs sakaitētiem plīts riņķiem.
- Tropu saule.. svelmē nežēlīgi, un uz kuģa klāja gaiss virmo kā virs sakaitētiem plīts riņķiem.
- Nolaižamā aparāta virsma sakaitēta līdz trijiem tūkstošiem grādu.
- pārn. ..viņš [Kronvaldu Atis] [1] ir sakaitēts savā dedzībā, tautiešus pret vācu nodomiem.. aizstāvot.
Avoti: 7-1. sējums