karakalps
karakalps -a, v.; vēst.
Viduslaikos – bruņinieka pavadonis. Vēlāk – algots kareivis. Kara kalps.
PiemēriStrazdkalnes pusē viņi [poļu karavīri] nodzīvoja visu vasaru, līdz viņus patrieca zviedru karakalpi.
- Strazdkalnes pusē viņi [poļu karavīri] nodzīvoja visu vasaru, līdz viņus patrieca zviedru karakalpi.
- pārn. Vairāki partizāni krituši, bet viegli ievainotais Čaikins kopā ar dažiem izlauzies, nošaujot divus vācu karakalpus.
Avoti: 4. sējums