filozofēt
filozofēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
PiemēriFilozofēt par vēstures problēmām.
1.1.sar. Prātot.
PiemēriViņa [Līvija] bija tādos uzskatos, ka darbs bojā skaistumu un padara cilvēku vecāku. Tā filozofēdama un garlaikodamās, Līvija pa upmalu nonīka līdz vakaram.
1.2.trans.
Piemēri«..tāds sakāmvārds - ko nevar nest, to nevajag celt,» Kalupe filozofēja.
Avoti: 2. sējums