prātot
prātot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Domās risināt, apsvērt. Intensīvi domāt. Gudrot.
PiemēriAustris prāto, cik ilgi vēl vajadzēs gaidīt uz tiem brīnumu automātiem, kas tulkos jebkurā valodā un atbildēs uz katru jautājumu.
1.1.Pārdomājot, arī pārrunājot, plānot (ko), noteikt (ko) nākotnē paredzamu.
PiemēriGalvas kopā sabāzuši, mēs [zēni] tagad prātojām, kas īsti būtu darāms.
1.2.intrans.
PiemēriRečs stāstīja, kā ziemā linus vedis uz Rīgu, un prātoja atkal par plostos braukšanu.
Avoti: 6-2. sējums