upurēties
upurēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
Piemēri..Laurai ir stingrs raksturs, ja viņa spēj upurēties ģimenes labā, spēj upurēt savu mīlestību.
Avoti: 8. sējums