upurēties
upurēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
Piemēri..Laurai ir stingrs raksturs, ja viņa spēj upurēties ģimenes labā, spēj upurēt savu mīlestību.
- ..Laurai ir stingrs raksturs, ja viņa spēj upurēties ģimenes labā, spēj upurēt savu mīlestību.
- Mīlestība var izpausties.. gan prieka izjūtā, kad atrodamies blakus mīļotajam cilvēkam, gan vēlmē palīdzēt, pasargāt, upurēties viņa labā.
- Cilvēks tā dīvaini iekārtots, izrādās, viņš spējīgs upurēties cerību vārdā..
Avoti: 8. sējums