Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
upuruguns
upuruguns -uguns, dsk. ģen. -uguņu, s.; mit.
Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē.
PiemēriKrastā palicēji uzturēja upuruguni, metot liesmās priežu zarus un dzintaru.. Upuruguns degs, līdz milzīgā flote atgriezīsies.
Avoti: 8. sējums