Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uradņiks
uradņiks -a, v.
Zemākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas apriņķa policijā. Policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriMūsu mājās bija kratīšana. Uradņiks, stražņiki ar durkļiem izbakstīja siena pantu, spilvenus, pēc tam aizveda tēvu.
Avoti: 8. sējums