upurdzīvnieks
upurdzīvnieks -a, v.; mit., rel.
Dzīvnieks, ko upurē (1).
PiemēriPat pieredzējušam un stipram [kuršu] karavīram bija grūti, gandrīz neiespējami ar vienu vēzienu pāršķelt upurdzīvnieku. Ja tas neizdotos, iecerētais un sagatavotais karagājiens nenotiktu. Dievi būtu novērsuši savu vaigu.
Avoti: 8. sējums