biezgalvis
biezgalvis -vja, v.
biezgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.; sar.; niev.
Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
PiemēriIeva: Runā vien tā, pastāstīšu tēvam. - Edžiņš: Stāsti! - Ieva: Ak, esi gan tu man biezgalvis!
- Ieva: Runā vien tā, pastāstīšu tēvam. - Edžiņš: Stāsti! - Ieva: Ak, esi gan tu man biezgalvis!
- Zīle [govs] ir liela patvaidone, un viņas gaitas arvien jāpatur acīs... Pērle nav tāda biezgalve. Niķu izdomāšana nav viņai pa spēkam.
Avoti: 2. sējums