Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sasmērēt
sasmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
Piemēri«Pie neglītajām, netīrajām baļļas sienām tu tikai vēl vairāk sasmērē krekliņu.»
1.1.Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
PiemēriGandrīz jau bija sākusi zīmēt sejiņas uz savas jaunās burtnīcas vāka. Attapās - steidzīgi nolika spalvaskātu.. Gan burtnīca noderēs, nevar to sasmērēt.
2.Saziest.
PiemēriSasmērējis ar līmi visus četrus kāju stūrus uzreiz, viņš mēģina ķebli iespiest ēveļsola āķos.
Avoti: 7-1. sējums