dievināt
dievināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
PiemēriTreimaņu Pāvils ieraudzīja savā priekšā daiļo Marju, kādu viņš to pirmās reizes redzējis, kādu viņš to pielūdzis, dievinājis.
- Treimaņu Pāvils ieraudzīja savā priekšā daiļo Marju, kādu viņš to pirmās reizes redzējis, kādu viņš to pielūdzis, dievinājis.
- Ar Tulinu lepojas viņa studiju biedri, sievietes dievina viņa aso prātu un ārējo skaistumu.
- ..Inita par savu skolnieci zināja daudz vairāk. Cilvēkbērns, kuru visi slavēja un vecāki dievināja, patiesībā nebija laimīgs.
Avoti: 2. sējums