dievišķīgs
dievišķīgs -ais; s. -a, -ā
dievišķīgi (2) apst.
1.Dievišķs1.
Piemēri..buržuāziskie filozofi māca, ka sabiedrisko attīstību noteic kāda dievišķīga griba..
- ..buržuāziskie filozofi māca, ka sabiedrisko attīstību noteic kāda dievišķīga griba..
- «Neuzskati mūs par kādiem mandarīniem, kas te sēd dievišķīgos augstumos ..»
- Ej dzejas taku, Ir tevī dievišķīgā dzirksts...
2.sar. Lielisks.
Piemēri..viņa priekšā grāmata - viņa dievišķīgais Kants.
- ..viņa priekšā grāmata - viņa dievišķīgais Kants.
- ..lūdzu Ķikuļa kungu, lai viņš man pasaka dažus vārdus itāliski.. Viņš brīnījās par manu vēlēšanos, bet es teicu, ka gribu mazliet praktizēties šajā dievišķīgajā mēlē.
Avoti: 2. sējums