dievlūdzējs
dievlūdzējs -a, v.
dievlūdzēja -as, s.
Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
PiemēriNekustēdamās viņa stāvēja starp dievlūdzējiem, kas.. te krita ceļos, te krustījās, te aizdedzināja gaišbrūnās svecītes pie svētbildēm.
- Nekustēdamās viņa stāvēja starp dievlūdzējiem, kas.. te krita ceļos, te krustījās, te aizdedzināja gaišbrūnās svecītes pie svētbildēm.
- ..pirms dievkalpojuma dievlūdzēji noauj un nomazgā kājas, lai kailām kājām dotos uz dievlūgšanas vietu.
- Kas kaitēja [mācītājam] dzīvot toreiz, kad daudzi.. maksāja draudzes nodokļus un baznīcā ikviens centās iemest savu artavu tai traukā, kas, garā kātā iestiprināts, ceļoja pa dievlūdzēju rindām.
Avoti: 2. sējums