stārasts
stārasts -a, v.; vēst.
1.Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
PiemēriPārvaldes funkcijas te [stārastijas] pildīja līdzīga nosaukuma amatpersonas - stārasti.., kuru rezidence atradās pilsētās vai nocietinātās pilīs.
- Pārvaldes funkcijas te [stārastijas] pildīja līdzīga nosaukuma amatpersonas - stārasti.., kuru rezidence atradās pilsētās vai nocietinātās pilīs.
- 1760. gadā te Viļakas stārasta sieva uzcēla pusmuižu, baznīcu un krogu.
2.Vagars.
PiemēriDievs dod mūsu stārastam Aklam mūžu nostaigāt, Lai tas labi neredzēja, Ko darīja darbinieki.
- Dievs dod mūsu stārastam Aklam mūžu nostaigāt, Lai tas labi neredzēja, Ko darīja darbinieki.
- «Rāmāk, rāmāk,» pamācīgi smaidīja.. bijušais Kokmuižas vagars Vīteļu Pēteris, kuru pēc seno, poļu laika paražas godināja arī par stārastu..
3.Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
Avoti: 7-2. sējums