nonēsāt
nonēsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nēsāt (visu laikposmu) un pabeigt nēsāt.
PiemēriNonēsāt vairākas dienas vēstuli kabatā.
- Nonēsāt vairākas dienas vēstuli kabatā.
2.parasti divd. formā: nonēsāts Novalkāt (apģērbu, apavus).
PiemēriApdilušā, noputējušā pusmētelī ģērbies, nonēsāto platmali pakausī atstūmis, netālu no ratiem stāvēja Juris.
- Apdilušā, noputējušā pusmētelī ģērbies, nonēsāto platmali pakausī atstūmis, netālu no ratiem stāvēja Juris.
- Cilvēks nāca viens. Seja saulē un vējos sasprēgājusi kā čiekurs, apģērbs nonēsāts un apdilis, vītušu lapu krāsā.
- Pēc brīža mūsu istabas durvis pavēra meitene nonēsātos brezenta zābakos..
Avoti: 5. sējums