cirvis
cirvis -vja, v.
1.Roku darba rīks – kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
PiemēriCirvja asmens.
- Cirvja asmens.
- Cirvja piets.
- Cirvja kāts.
- Aizcērtamais cirvis.
- Zaru cērtamais cirvis.
- Skaldāmais cirvis.
- Namdara cirvis.
- Tēšamais cirvis.
- Slīpernieku (arī slīperu) cirvis.
- Cirvji klaudz.
- Asināt cirvi.
- Kapāt žagarus ar cirvi.
- Pārmaiņas [no 10. līdz 12. gadsimtam Latvijā] skar arī svarīgo darba rīku - cirvi. Šaurasmens cirvi nomaina platasmens cirvis, kurš noderīgāks koku un krūmu izciršanai, kā arī namdara darbā.
- Pagalmā kalējs.. skalda malku... Viņš daudzas reizes ar cirvi dod bluķēnam pa vienu un to pašu vietu, bet tas, pagāns, neplīst.
- Strazdiņam ir līdzi cirvis. Jaunajā eglainē viņš nocērt dažas eglītes..
- pārn. Nosalis nāca no meža vakars Ar spīdošu mēness cirvi uz pleca..
1.1.vēst. Šāda veida ierocis vai darba rīks.
PiemēriAkmens cirvis.
- Akmens cirvis.
- Kaula cirvis.
- Koka cirvis.
- Viens no vecākajiem.. ieročiem, kas lietots arī kā darba rīks, ir cirvis.
Stabili vārdu savienojumiCirvi var (pa)kārt. Kad cirvja kātam lapas plauks. Kā ar cirvi nocirst. Kā ar cirvi pa pieri.
- Cirvi var (pa)kārt idioma — sar. Saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
- Kad cirvja kātam lapas plauks idioma — sar. Nekad.
- Kā ar cirvi nocirst idioma — Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- Kā ar cirvi pa pieri idioma — sar. Saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
Avoti: 2. sējums