frontāls
frontāls -ais; s. -a, -ā
frontāli apst.
1.mil. Tāds, kas ir vērsts tieši pret pretinieka pozīciju.
PiemēriFrontāls uzbrukums.
- Frontāls uzbrukums.
- Frontāla uguns.
- Ienaidnieka kolonnas dodas uz priekšu, tad izvēršas frontāli, plecu pie pleca, karavīrs aiz karavīra, tā drošāk!
- Divi latviešu divīzijas pulki uzbruka [ienaidniekam] frontāli..
2.Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
PiemēriKā zināms, kapitālisma apstākļos augušām pilsētām raksturīga tā saucamā frontālā ielu apbūve - ēkas cita aiz citas rindojas gar abām ielas malām, veidodamas nepārtrauktu apbūves līniju.
- Kā zināms, kapitālisma apstākļos augušām pilsētām raksturīga tā saucamā frontālā ielu apbūve - ēkas cita aiz citas rindojas gar abām ielas malām, veidodamas nepārtrauktu apbūves līniju.
- Kinoteātrī skatītājs uz ekrānu lūkojas no «frontes» puses un arī attēlu projicē frontāli.
3.Tāds, kas aptver visu objektu, attiecas uz visu objektu. Vispārējs.
Piemēri..organizējot [skolēnu] patstāvīgo darbu, skolotājam jāņem vērā savu audzēkņu individuālās īpatnības. Saglabājot daudzos gadījumos savu frontālo raksturu, šis darbs paver plašas iespējas diferencētai pieejai audzēkņiem.
- ..organizējot [skolēnu] patstāvīgo darbu, skolotājam jāņem vērā savu audzēkņu individuālās īpatnības. Saglabājot daudzos gadījumos savu frontālo raksturu, šis darbs paver plašas iespējas diferencētai pieejai audzēkņiem.
Avoti: 2. sējums