fronte
fronte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mil. Teritorija, kur noris kara darbība. Karaspēka saskares līnija ar pretinieku. Stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
PiemēriFronte tuvojas.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt fronti.
1.1.PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
PiemēriFrontes pavēlnieks.
1.2.Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais — pa kreisi. Tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
2.Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
PiemēriDienvidvjetnamas iedzīvotāju cīņu vada 1960. gada decembri izveidotā Nacionālās atbrīvošanās fronte.
3.Masu darbības novads, joma.
PiemēriIdeoloģiskā fronte.
4.arhit. Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
PiemēriViņš tūdaļ nogriezās pa kreisi un kādā nomaļu celiņā nozuda pils lepnajai frontei.
5.ģeogr. Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
PiemēriCiklona aukstā fronte.
Stabili vārdu savienojumiAtmosfēras fronte.
Stabili vārdu savienojumiPlašā frontē.
Avoti: 2. sējums