frontāls
frontāls -ais; s. -a, -ā
frontāli apst.
1.mil. Tāds, kas ir vērsts tieši pret pretinieka pozīciju.
PiemēriFrontāls uzbrukums.
2.Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
PiemēriKā zināms, kapitālisma apstākļos augušām pilsētām raksturīga tā saucamā frontālā ielu apbūve - ēkas cita aiz citas rindojas gar abām ielas malām, veidodamas nepārtrauktu apbūves līniju.
3.Tāds, kas aptver visu objektu, attiecas uz visu objektu. Vispārējs.
Piemēri..organizējot [skolēnu] patstāvīgo darbu, skolotājam jāņem vērā savu audzēkņu individuālās īpatnības. Saglabājot daudzos gadījumos savu frontālo raksturu, šis darbs paver plašas iespējas diferencētai pieejai audzēkņiem.
Avoti: 2. sējums